Citroncielava. + info *.

Citroncielava. + info *.

                Citroncielava /Motacilla citreola/. Citrine Wagtail. Zitronenstelze. Citronärla. Kollahänilane. Желтоголовая трясогузка.

                 Citroncielava /Motacilla citreola/. Citrine Wagtail. Zitronenstelze. Citronärla. Kollahänilane. Желтоголовая трясогузка.
 
          Garums: 18 cm.

          Balss: 
                Dzied parasti sēžot uz kāda ciņa, vai neliela lakstauga galā.
                Dziesma īsa, viendabīga monotona.Sastāv no 2 - 3 zilbēm \"criv criv\" vai \"cīcīrr\".
                Saucieni dzidri vienzilbīgi \"dzri\" vai \" dzīr\" - asāki nekā dzeltenās cielavas \"Dzīīp\".
                
          Dzīves veids: Līdzīgs kā dzeltenajai cielavai.
                           Dzied tēvs, starp dziesmām veic nelielus parlidojumus, tricinādams spārnus līdzīgi čipstēm.

          Barojas: Pārtiek no kukaiņiem.

          Biotops: Palieņu pļavas arī purvi.

          Ligzdo: Ligzda uz zemes, labi maskēta, vīta no sausiem zāles stiebriem.
                  Dējumā 4 - 6 olas. Gadā divi perējumi.
                  Ligzdguļi.

          Gājputns.

          Latvijā: Pirmo reizi Latvijā novērota 1982. gada 28. maijā Jelgavā.
                   Atseviški īpatņi (vientuļi TT) šajā apkārtnē novēroti arī dažos turpmākajos gados,
                   tomēr pirmais ligzdošanas gadījums tur pat Lielupes pļavās pierādīts tikai 1993. gada maijā. 
                   Citroncielavas parādīšanās Latvijā ir saistīta ar sugas ekspansiju rietumu virzienā.
                   Piemērotu ligzdošanas biotopu Latvijā netrūkst.
                   Biotops līdzīgs kā dzeltenajai cielavai - dažādas pļavas un klaji purvi, tomēr parasti mitrākās vietās, ūdens tuvumā. 
                   Var būt krūmainākās vietās nekā dzeltenā cielava.
                   Atšķirībā no dzeltenās cielavas diez vai būs sausās ganībās, ja vien tuvumā nav kāds ūdens baseins. 
                   Var ligzdot arī nolaistos aizaugošos zivju dīķos. 
                   Kā izņēmums jāmin ligzdošanas gadījums Mērsraga jūrmalā 2003.g., kad ligzda bija novietota sausā pļavā uz kāpas. 
                   Putni tomēr barojās gar jūras krastu, apliecinot ūdens tuvuma nozīmi.
                   Labāk zināmās ligzdošanas vietas:
                         Ar vismaz 2 pāriem ir - Jelgavas apkārtne (Lielupes pļavas),
                         Teiču purvs (vismaz 5 pāri 2007.g.,
                         Nagļu zivsaimniecības dīķi, 
                         Vītiņu pļavas Liepājas ez. austrumu krastā,
                         Mitrās pļavas Rīgas lidostas apkārtnē (šī vieta pēdējos gados ir pārveidota un kļuvusi ligzdošanai nepiemērota ). 
                  Ligzdojošo pāru skaits, kas dots BirdLife International (2010) publikācijā (5-20 pāri) ir pārāk mazs.
                  Domājams, ka XXI gs. pirmajā desmitgadē Latvijā ligzdo 100-150 pāri.

           Citur: Izplatības areāls plešas Eirāzijas centrālajā daļā no Krievijas tundras ziemeļos līdz Himalajiem dienvidos. 
                  Atsevišķi areāla atzari stiepjas rietumu virzienā līdz Kolas pussalai un Polijai.

           Ziemo:  Dienvidāzijā, Persijas līča reģionā, nelielā skaitā arī Izraēlā un tai tuvākajās valstīs.

           Divas pasugas:
                   Jaunākajā literatūrā citroncielavai  tiek atzītas tikai divas pasugas:
                            Motacilla citreola citreola
                            Motacilla citreola calcarata.

                   Uzskata, ka līdz šim atzītā pasuga \'werae\' šobrīd nav pārliecinoši izdalāma kā atsevišķa taksonomiska vienība. 
                   \"Werae\" izplatība nosacīti iezīmēta no Ukrainas un Baltkrievijas rietumos tālāk Krievijā,
                   Kazahijas ziemeļu daļā un līdz Altaja kalnu pakājei austrumos.

                   Apspalvojuma individuālās variācijas pārklājas un vienīgi pēc izmēriem \"werae\" ir caurmērā mazāka.
 
                   Tikai papildus pētījumi dažādās areāla vietās var palīdzēt izšķirt vai  \"werae\" var tikt atzīta par pilnvērtīgu pasugu.
 
                   Pasuga M.c.calcarata  sastopama:
                              Āzijā uz austrumiem no Tjan-Šana kalniem - Kirgīzijā, Afganistānā, Pakistānā un Ķīnā.
                              Šīs pasugas novērošana Latvijā praktiski nav reāla.