Akmeņu čipste /Anthus petrosus/. Rock Pipit. Strandpieper. Skärpiplärka. Randkiur. Горный конек.

    Garums: 16,5-17 cm.
    Izskats: Apspalvojums nedaudz tumšāks kā citām čipstēm.

    Latvijā:Pirmo reizi Latvijā konstatēta 1962. gada 22. septembrī,
            kad viens jaunais putns iegūts Engures ezerā (G.Lejiņš).
    Sākotnēji putns tika noteikts kā ūdeņu čipste Anthus spinoletta,
    jo tajā laikā akmeņu čipste vēl nebija izdalīta par patstāvīgu sugu 
    un skaitījās tikai ūdeņu čipstes pasuga.
    Eksemplārs atrodas LU Zooloģijas muzeja fondos.
    Sugas noteikšana tika precizēta 2004. gada decembrī (A.Celmiņš, M.Jaunzemis).
    Nākošais akmeņu čipstes novērojums Latvijā bija tikai 1990. gada oktobrī (Celmiņš, Baumanis, Mednis 1993).
    Iespējams, ka pirms tam, vismaz 80-tajos gados, tā netika pamanīta novērotāju pieredzes trūkuma dēļ.
    Kopš 1990. gada akmeņu čipste Latvijā zināma kā samērā reta,
    Bet regulāra caurceļotāja pavasarī un rudenī.
    Pastāv arī iespēja, ka suga pēdējos gadu desmitos ir izplatījusies uz austrumiem
    un tagad Baltijas jūras austrumu piekrastē sastopama biežāk nekā 20. gs. sākumā un vidū.
    Dominē novērojumi jūras piekrastē - ostās, pie moliem, akmeņainās piekrastes vietās.
    Prom no jūras krasta novērota Kaņiera un Liepājas ezeros.
    Šobrīd zināms arī viens praktiski ticams ligzdošanas gadījums.,-
    13.06.2004. akmeņu čipste ar barību knābī novērota Ventspils ostas dienvidu mola galā.
    Zināmi arī diezgan daudzi novērojumi ziemas mēnešos.
    Citur: Farēru salas, Īrijas, Anglijas, Francijas un Skandināvijas piekrastes.
          Ziemeļaustrumos līdz pat Kolas pussalas galam.
          Ziemo gar Rietumeiropas piekrasti.

       Divas pasugas.
               Latvijā Anthus petrosus un littoralis. 
     Petrosus ligzdo Britu salās un NW Francijā. 
     Littoralis Skandināvijā, Somijā un Krievijas ziemeļos.
     Latvijā caurceļo un reti ziemo pasuga littoralis, jeb Skandināvijas 
      akmeņu čipste, kas izriet no šīs pasugas sastopamības kaimiņvalstīs. 
     Abu pasugu atšķirības nav lielas, un labāk izteiktas pavasarī riesta tērpā.
     Rudenī tās praktiski neatšķiras.  
     Lielāka daļa no Latvijā novērotajām akmeņu čipstēm sastaptas tieši rudenī.