Sīlis /Garrulus glandarius/. Jay. Eichelhäher. Nötskrika. Pasknärr. Сойка.
Lielums: 34 cm. Spārnu izpletums 52 - 58 cm.
Balss: Visbiežāk ass, kērcošs \"krēē\". Bieži arī ņaudošas skaņas.
Bieži mēdz atdarināt citu putnu balsis, arī suņu rejas, durvju čīkstēšanu, metāla klaudzināšanu , pat cilvēka balsi.
Skaļš un trokšņains putns, izņemot ligzdošanas laiku.
Barojas: Visēdājs. Rudenī bieži sastopams tur kur aug ozoli, lazdas.
Labprāt apmeklē barotavas.
Veido slēptuves, kurās glabā zīles ko bieži atrok, pat zem dziļa sniega.
Biotops: Skujkoku, jauktu koku jaunākas audzes, parki, arī pilsētu ielu apstādījumi.
Ligzdo: Mežā ligzdu būvē labi apslēptu kādā eglītē, to veido no sīkiem zariņiem, izklāj ar saknītēm.
Pilsētā ligzdas atrastas ļoti neparastās vietās - atsevišķi augošos kokos, ēku sienu spraugās un tamlīdzīgi.
Ligzdošanas laikā ļoti kluss.
Dējumā 5 - 8 olas. Čaumala gluda bez spīduma, raibumojums daudzveidīgs.
Gadā viens perējums.
Nometnieks. Atsevišķos gados novērojamas invāzijas.
Latvijā: Latvijā parasts un izplatīts ligzdotājs un nometnieks.
Periodiskas rudens invāzijas, kuru laikā Latvijā ieceļo arī \"austrumu sīlis\" - pasuga Garrulus glandarius severzowii.
Šī pasuga atšķiras ar rudāku galvu/pakausi un pelēku muguru.
Pazīmju pāreja tomēr pakāpeniska, jo pārejas zonā integrējas ar nominālo pasugu.
Šai pasugai piederīgi atzīstami tikai tie īpatņi, kas uzrāda labi izteiktas severzowii pazīmes.
Citur: Eiropa, Vidējie Austrumi, Turcija, Kaukāzs.
Uz austrumiem izplatības zona stiepjas pāri Sibīrijas dienvidu daļai līdz Tālajiem Austrumiem un Japānai.
Izplatīts arī Ķīnā un SE Āzijā.
Ģeogrāfiskās variācijas ļoti kompleksas: aptuveni 33 pasugas.
Latvijā Garrulus glandarius glandarius.
Rudens invāziju laikā no ziemeļiem un austrumiem var ieceļot arī Garrulus glandarius severzowii,
kas izplatīts ziemeļaustrumu Eiropā no Skandināvijas līdz Urāliem.
|