Bikšainais apogs /Aegolius funereus/. Tengmalm's Owl. Rauhfußkauz. Hornuggla. Körvukas räts. Мохноногий сыч.

        Garums: 24-27cm. Spārnu izpletums: 54-62 cm. Mazāks par meža pūci.
        Izskats: Apspalvojums mugurpusē tumši brūns ar baltiem lāsumiem.
                 Vēderpuse gaišāka.
                 Izteikti gaišs sejas plīvurs.
                 Acis dzeltenas ko ietver tumšas josliņas, kas sejai piešķir izbrīnītu skatienu.
        Balss: Ātri viena otrai sekojošas, agstas un tālu dzirdamas \"u-u u-u vai pu-pu\" dzirdamas skaņas, beigas aprautas.
               Parasti frāzē 5-8 zildes, bet reizēm dzied ilgāk par pus minūti.
               Balsi izdod galvenokārt naktīs, ļoti reti dienā.
        Biotops: Lielāki, pārsvarā skujkoku meži. Ceļošnas laikā un ziemā arī apdzīvotas vietas.
                 Aktīva tikai naktīs.
        Ligzdo: Galvenokārt melno dzilnu kaltos dobumos, arī piemērotos būros.
                Dējumā 3-6 olas. Gadā viens, atsevišos gadījumos divi perējumi.
        Nometnieks. Rudeņos novērota ceļošana.

        Latvijā: Latvijā samērā parasts ligzdotājs un nometnieks.
                 Sastopams g.k. lielākos meža masīvos, kur apdzīvo vecas un vidēja vecuma audzes, kurās atrodami melnās dzilnas dobumi.
                 Rudenī daļa ceļo uz dienvidiem.
                 Bet migrantu skaits gadu no gada svārstās, domājams atkarībā no barības bāzes ligzdošanas teritorijās.
                 Caurceļo arī putni no ziemeļiem un austrumiem. 
        Interesanti atzīmēt,
        ka no jūras izskaloto putnu projekta datu bāzē ir reģistrēti:
                 15 bikšainā apoga atradumi Latvijas piekrastē pavasara un rudens migrāciju laikā. 
                 Lielākā daļā putnu atrasti pavasarī - 6 Kurzemes ziemeļu daļas piekrastē un 6 Rīgas jūras līča dienvidaustrumu malā. 
                 Rudenī ir tikai 3 atradumi. 
                 Šīs ziņas liecina, ka pavasarī un rudenī caurceļojošie apogi šķērso Rīgas jūras līci un Irbes jūras šaurumu uz/no Igaunijas.
                 Acīmredzot, pavasarī tas notiek biežāk, jo migrējošie putni koncentrējas Kurzemes ziemeļu daļā.