MEŽIRBE /Tetrastes bonasia/.  Hazel Grouse. Haselhuhn. Järpe. Laanepüü. Рябчик.

      Garums:  35-37 cm, spārnu izpletums: 48-54 cm.
      Balss:Tēvi aktīvi dzied pāru veidošanas laikā rudenī un agrā pavasarī.
            Tas ir smalks trīszilbīgs svilpiens \"cīīīīīī-ciī-ci\'i\", kas tonāli līdzinās zeltgalvīša balsij.
            Mātej kluss \"cik cik cik\".
      Barojas: No zemsedzē atrodamās augu barības, arī kukaiņiem, tārpiem.
      Biotops: Lapu koku, jauktu koku mežos ar bagātu pamežu, lazdām.
               Labprāt strautu un upīšu tuvumā.
      Ligzdo: Dzīvo pa pāriem, kurus izveido jau rudenī.
              Ligzda ir vienkārša bedrīte pie kāda koka, vai krūma saknēm ar trūcīgu augu izklājumu.
              Dējumā 6-11 olas. Gadā viens perējums.
              Māte mazuļus vadā viena.
              Ligzdbēgļi.
     Nometnieks.

     Latvijā:  Parasta ligzdotāja un nometniece dažādu mežu tipos. 
     Citur: No Centrāleiropas uz austrumiem pāri Eirāzijai līdz Tālajiem Austrumiem, Sahalīnai un Japānas ziemeļu daļai.

     Divpadsmit pasugas, no kurām Eiropā septiņas:
                      B.b.styriaca - Juras kalni, Alpi, Ungārija, Slovākija un Polijas dienvidi.
                      B.b.rhenana - Francijas ziemeļaustrumi, Luksemburga, Beļģija un Vācijas rietumi.
                      B.b.rupestris - Vācijas dienvidi, Bohēmija un Sudetu kalni.
                      B.b.schiebeli - Balkānu pussala.
                      B.b.volgensis - Polija un Ukraina līdz Krievijas Eiropas daļas centram.
                      B.b.bonasia – Skandināvijas dienvidi, Somija un Krievijas Eiropas daļas ziemeļi līdz Urāliem.
                      B.b.griseonota - Zviedrijas ziemeļi.
      Par pasugām Latvijā:
         Iespējams, ka Latviju šķērso pasugu robeža.
         Pārsvarā sastopami īpatņi ar pelēcīgu muguru - Bonasa bonasia bonasia.
         Taču ir arī īpatņi ar olīvbrūnu muguru - iespējami Bonasa bonasia volgensis īpatņi.
         Pēdējās sastopamas g.k. valsts dienvidu daļā, bet ir arī citur.