MEŽIRBE /Tetrastes bonasia/. Hazel Grouse. Haselhuhn. Järpe. Laanepüü. Рябчик.
Garums: 35-37 cm, spārnu izpletums: 48-54 cm.
Balss:Tēvi aktīvi dzied pāru veidošanas laikā rudenī un agrā pavasarī.
Tas ir smalks trīszilbīgs svilpiens \"cīīīīīī-ciī-ci\'i\", kas tonāli līdzinās zeltgalvīša balsij.
Mātej kluss \"cik cik cik\".
Barojas: No zemsedzē atrodamās augu barības, arī kukaiņiem, tārpiem.
Biotops: Lapu koku, jauktu koku mežos ar bagātu pamežu, lazdām.
Labprāt strautu un upīšu tuvumā.
Ligzdo: Dzīvo pa pāriem, kurus izveido jau rudenī.
Ligzda ir vienkārša bedrīte pie kāda koka, vai krūma saknēm ar trūcīgu augu izklājumu.
Dējumā 6-11 olas. Gadā viens perējums.
Māte mazuļus vadā viena.
Ligzdbēgļi.
Nometnieks.
Latvijā: Parasta ligzdotāja un nometniece dažādu mežu tipos.
Citur: No Centrāleiropas uz austrumiem pāri Eirāzijai līdz Tālajiem Austrumiem, Sahalīnai un Japānas ziemeļu daļai.
Divpadsmit pasugas, no kurām Eiropā septiņas:
B.b.styriaca - Juras kalni, Alpi, Ungārija, Slovākija un Polijas dienvidi.
B.b.rhenana - Francijas ziemeļaustrumi, Luksemburga, Beļģija un Vācijas rietumi.
B.b.rupestris - Vācijas dienvidi, Bohēmija un Sudetu kalni.
B.b.schiebeli - Balkānu pussala.
B.b.volgensis - Polija un Ukraina līdz Krievijas Eiropas daļas centram.
B.b.bonasia – Skandināvijas dienvidi, Somija un Krievijas Eiropas daļas ziemeļi līdz Urāliem.
B.b.griseonota - Zviedrijas ziemeļi.
Par pasugām Latvijā:
Iespējams, ka Latviju šķērso pasugu robeža.
Pārsvarā sastopami īpatņi ar pelēcīgu muguru - Bonasa bonasia bonasia.
Taču ir arī īpatņi ar olīvbrūnu muguru - iespējami Bonasa bonasia volgensis īpatņi.
Pēdējās sastopamas g.k. valsts dienvidu daļā, bet ir arī citur.
|